Kā Latvijā aizsākās modernais deju laikmets

12.10.2017
Komentāri: 0
IZDRUKĀT

Piektdien, 13. oktobrī, CinEast festivāla ietvaros notiks īpašs dokumentālās filmas "Deju laikmets" seanss Rocas bārā ar filmas galvenā varoņa Induļa Bilzēna dalību. Šī filma ir žurnālista Viktora Budas projekts, kurš tapis vairāku gadu garumā sadarbībā ar Vides Filmu Studiju un Reflexion Films no Krievijas. Pēc filmas sekos dejas ar Riga Disco Blitz dīdžejiem, kuri pasākumiem būs sagatavojoši filmai atbilstošu mūzikas programmu.

"Deju laikmets" ar iesaistīto personu interviju un vēsturisku materiālu starpniecību stāsta par to, kā Vācijā uzaugušais latvietis Indulis Bilzēns 1987. gadā uz Rīgu atveda Maksimilianu Lencu jeb dīdžeju Westbam, kuru viņš dēvē par savu skolnieku. Maksimilians bija viens no pirmajiem un zināmākajiem "jaunās skolas" dīdžejiem Rietumeiropā, kuri ar dažādam ierakstu manipulāciju un miksēšanas tehnikām pārveidoja un ieviesa jaunus radošus elementus citu autoru mūzikā, kā arī paši producēja savus skaņdarbus. Šāda pieeja deju mūzikas pasniegšanai tolaik vēl bija svaiga arī Rietumeiropā, bet padomju Latvijas kontekstā tas bija pavisam kas neredzēts un avangardisks (ne velti Westbam pirmo reizi Rīgā uzstājās Aptuvenās mākslas izstādē Zinību namā, ko organizēja Bilzēna domubiedri – tam laikam progresīvā un Latvijai netipiskā mākslinieku grupa N.S.R.D.).

Tolaik Latvijas dīdžeji spēlēja ierakstus no lentēm, jo plates, kas bija Rietumu dīdžeju standarts, bija grūti pieejamas un dārgas. Viens no viņiem, Roberts Gobziņš, pēc Westbam priekšnesuma noskatīšanās pamēģināja šīs jaunās ierakstu spēlēšanas tehnikas pārlikt uz lenšu magnetofoniem, radot tā saukto lenšu mākslu (tape art). Roberts pieņēma skatuves vārdu Eastbam un uzsāka sadarbību ar Westbam – viņi uzstājās kopā gan Latvijā, gan Vācijā, skaņdarbs Go Eastbam ar Roberta repu tika iekļauts vienā no pirmajiem Westbam albumiem un 1990. gadā Westbam ierakstu kompānija Low Spirit producēja un publicēja pirmo Latvijas house mūzikas plati – Eastbam hitu “Aka aka”. Tajā laikā Latvijā arī citi progresīvi dīdžeji bija sākuši spēlēt jaunā veida deju mūziku, miksēt un skrečot lentes un radīt savus skaņdarbus, nodēvējot to par Latvian Beat.

Savukārt pāris citu jauno dīdžeju – Jānis Krauklis un Uģis Polis –, arī sekojot Westbam piemēram, pirmie Latvijā iegādājās profesionālus plašu atskaņotājus un sāka diskotēkās spēlēt plates. Tieši Kraukli, kurš pēc kāda laika sāka uzstāties arī Pēterburgā, Krievijā joprojām uzskata par pirmo īsto elektroniskās mūzikas dīdžeju bijušajā Padomju Savienībā. Drīz vien – 90. gadu sākumā – jaunā dīdžeju un deju mūzikas kultūra kļuva pa īstam populāra gan Vācijā, gan Krievijā, gan arī daudzviet citur pasaulē, pakāpeniski kļūstot par globālu populārās kultūras fenomenu.

Ieejas maksa uz filmu: 6 EUR (vietu skaits ierobežots).
Ieeja uz pasākumu pēc filmas bez maksas.

Filmas treileris ŠEIT.

Filmas aizkadra intervijas ŠEIT.

ŠEIT lasiet interviju ar Induli Bilzēnu žurnālā Veto.

***

Latvijas dalību kinofestivālā CinEast atbalsta asociācija "Luksemburga–Latvija" un Latvijas vēstniecība Nīderlandē. Dokumentālās filmas "Deju laikmets" demonstrēšana ir viena no Latvijas valsts simtgades Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētās Publiskās diplomātijas programmas norisēm.

Publicitātes foto