Baltā galdauta svētki asociācijas desmitgadē

03.04.2018
Komentāri: 0
IZDRUKĀT

Atceros auksto un tumšo vakaru pirms desmit gadiem, kad devos uz restorānu Brideler Stuff, lai piedalītos pārrunās par jaunas organizācijas, kas apvienotu latviešu un luksemburdziešu intereses, dibināšanu. Ceļš veda cauri Luksemburgas mežiem un tobrīd vēl nenojautu, ka turpmākajos gados braukt pa šo ceļu nāksies bieži – Bridelā sākotnēji gan mājoja Luksemburgas latviešu skoliņa "Strops", gan dzīvoja Latvijas goda konsuls Luksemburgā Anrijs Dīdrihs (Henri Diederich), kura garāžā tika iekārtots pirmais Latvijas vēlēšanu iecirknis Luksemburgā. Stāsts par vēlēšanu iecirkni garāžā ir teju jau folklorizējies. Cik labi, ka pēc desmit rosīgiem gadiem ir iespēja atskatīties un atcerēties, cik daudz tomēr paveikts. Ikdienas steigā šķiet, ka viss rit tā, kā tam jārit. Taču svētdien, 18.martā mums bija iespēja uz brīdi apstādināt vāveres riteni un atcerēties pēdējo desmit gadu notikumus, kad uz nelielām svinībām bija ieradušies divdesmit asociācijas "Luksemburga-Latvija" aktīvisti. Plašākas desmitgades svinības asociācija plāno rīkot kopā ar 18.novembra sarīkojumu.

No pirmās tikšanās pirms desmit gadiem klāt bijām tikai trīs – goda konsuls, ilggadējais kasieris Māris Briedis un šo rindu autore. Lai atzīmētu priecīgo notikumu, no Hāgas bija atbraukusi arī Ilze Rūse, Latvijas vēstniece Nīderlandē, Beļģijas Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē. Tieši vēstniece bija tā, kas teica, ka mums šodien ir baltā galdauta svētki – šie vārdi man palika atmiņā, jo tieši tāda taču ir patiesā baltā galdauta svētku nozīme – svinības – un ne 4.maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas atceres dienas sinonīms, kas bieži aizēno šī svarīgā 1990.gada notikuma patieso nozīmi. Kopš akreditācijas vēstnieces amatā, Ilze Rūse ir bijusi klāt teju visos nozīmīgākajos sarīkojumos, kā arī aktīvi veicinājusi asociācijas darbību.

Asociācijas "Luksemburga-Latvija" nosaukums latvieša ausij skan varbūt mazliet neparasti, tamdēļ ikdienā mēdzam to dēvēt vienkārši par asociāciju vai biedrību. Nu jau patālā pirmā vakara ideja veidot ciešāku kultūras un citu jomu sadarbību starp luksemburdziešiem un latviešiem gan Luksemburgā, gan Latvijā nav tik vienkārši īstenojama, taču pie sākotnējām iecerēm regulāri atgriežamies, pilnveidojam paveikto un plānojam tālāku sadarbību. Luksemburgas latviešu dzīve šajos gados ir izveidojusies itin aktīva un reizumis ir tā, ka septiņās dienās notiek astoņi vai pat deviņi atšķirīgi sarīkojumi. Darbojas koris "Meluzīna", latviešu skoliņa "Strops", rokdarbnieču kopa "Sāntāpslis", folkloras kopas "Dzērves" un "Mazās dzērves", kā arī "Vakareiropas koklētāji", kur pēc "Dzērvju" vadītājas iniciatīvas apvienojušies koklētāji no visas Eiropas, vēlēšanu iecirknis; entuziastu grupa organizē dalību Luksemburgas starptautiskajā bazārā un migrāciju festivālā, kā arī latviešu filmu rādīšanu festivālā "CinEast" – un tas vēl nebūt nav viss! Pēdējo divu gadu laikā izveidojušies finansistu tīklošanās vakari, kuros piedalījušies arī luksemburdzieši. Lieliski, ka vairākas iniciatīvas izveidojušās tieši domubiedru grupiņās. Tas viss kopā veido savdabīgi krāšņu un latvisku seģeni.

Tāpat kā citās diasporas kopienās, Luksemburgā ir izveidojusies maza Latvija, par kuru pašreizējā asociācijas priekšsēde Elīna Pinto jubilejas pasākumā teica: "Šie cilvēki pēdējos piecus gadus iedzīvinājuši manu Latviju – tādu, kas godā un kopj mūsu saknes, valodu un kultūru kā atslēgu uz citām tautām, idejām un pieredzēm, nevis no tām noslēdzoties; tādu, kas stāv droši uz savām kājām, un bez vārda runas atbalsta tos, kam iet grūtāk; tādu, kas tic, ka nav mazu valstu, tikai mazas domas – stipru, atbildīgu, labestīgu Latviju."

Šajos desmit gados asociācijai ir bijuši četri priekšsēži: Pēteris Veģis, Gints Stašāns, Inese Grīnberga un Elīna Pinto. Pēdējie gadi ir bijuši asociācijas darbības nostiprināšanās gadi un Luksemburgas latviešiem ir žēl, ka Elīnai tagad jādodas uz Berlīni, kurp ved viņas vīra – diplomāta – darbs. Esam pārliecināti, ka arī Berlīnē Elīna atradīs savu vietu latviešu saimē. Par ieguldījumu asociācijas "Luksemburga-Latvija" darbā vēstniece Elīnai pasniedza Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atzinības rakstu. Jāpiemetina, ka Elīna Pinto pilda arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēdes amatu, aktīvi iestājoties par diasporas latviešu līdzdalību Latvijā notiekošajos procesos.

Teksts un foto: Valda Liepiņa